es – solos sev būt stipra, es solos sev būt vienaldzīga, es solos sev būt neredzīga, es solos sevi pasargāt – … bet tā nesanāk, jo esmu vāja, ..esmu .. kaislīga, esmu vērīga un man vajag, lai mani sargā-
un tādēļ negribēju neko gribēt – jo vieglāk savi apmānīt, ka tev negaršo biezpiena sieriņi ir tad, ja tie nav pieejami, vai tu neesi tur, kur kāds tev tos dod =] =P
… un nepamet sajūta, ka man ar palestīniešiem ir kas kopīgs … jo ne savu telpu gorodā, ne tukšo māju vairs gribētos saukt par mājām – sajūtu izpratnē -
- vieglāk to aizmirst, kad aizmirsties -
un pagulēšu un viss būs savādāk, jo Igo saka, ka dzīvē tā esot -bet .. ?
"Ir galīgs vakars," meitene dzied klusi,
laiks iekšas griež uz nez` jau kuro pusi,
tā uzpīpē, jo štrunts par dziļo kāsu,
ir viņas dzīve zaudējusi krāsu.
Ar rāmu viltu pulkstenis dzen laiku,
zied akvārijs pilns nosprāgušu haiku.
Visapkārt bezgalīgi smēķu dūmi,
sev aci izņem meitene kā plūmi.
Ar atlikušo izņemtajā raugās
kā nekad nesatiktā dzīves draugā.
"Ir galīgs vakars," abas pamirkšķina
un nedzied vairs, jo pilna rīkle svina.
M...mmm...
[P]=
[Laiks
piecelties un spārnus savicināt.
Jā, pēdējais, jo rīt ... - kas to var zināt?...
Aiz loga upe, akmeņi peld tajā
šaj` novakara stundā septītajā.]x2
Kāds puisis streipuļo pa trotuāri,
tam neredzamas dzeloņdrātis pāri
un plecos spārni slapji, salauzīti,
bet meitene to pasauc kā par spīti.
Viņs acīm meklē, kas to pūlas biedēt,
sauc meitene: "Kāp augšā spārnus dziedēt!"
"Ir galīgs vakars," puisis atbild vārgi,
bet viņai kritušie vēl vienīgie ir dārgi.
Tā viņu apkops, nomazgās un glāstīs,
vēl pasaku par nākamību stāstīs,
tad abi uzpīpēs un bezgalīgi klusēs,
jo beidzies viss, kaut dzīve tikai pusē.
nā... nā, nā, nā...
[P]
{
Ak iztēle, kas māņus uzbur klusi;
stāv meitene, nevienu nesaukusi.
"Ir galīgs vakars," tāpat dungo viņa;
es padodos, un nomirst sirdsapziņa.
}x2
[P]
Manu prātu pēdējā laikā arvien biežāk nodarbina pārdomas, sava veida apcere un pašanalīze par tēmu – socializācija. – cenšos saprast – kādos apjomos man tā nepieciešama, un vai vispār nepieciešama, ja nav kvalitatīva, ir virspusēja vai pat nepatīkami lieka.
.. lai gan nekad neesmu bijusi nekāds komunikācijas guru, bet pedējā laikā jūtu pat tādu kā problemātiku izkāpt no savas mazās iekšējās – mīļās, siltās, pasargātās – pasaulītes, lai spētu komunicēt ar cilvēkiem kam ir krasi atšķirīga pasaules uztvere, vērtības un ikdiena [cenšos saprast, vai tas nāk man par labu .. vai ne.. {ideja - ka jā, jo- ja sajūta darot pretējo gan komunikācijas norises laikā, gan pēc tās nav neko patīkamu sniedzoša un, drīzāk - tikai nogurdinoša un lieka - tad vai tas nepieciešams? - vai - tikai tas vien, ka citi tevi neuzskata par pilnīgu nūģi.. nekomunikablu, neinteresantu - būtu vērts to laiku, kurā tu vari justies labi.. vai vismaz tā, ka gribi justies - tad, ja izvairies no šīs .. nekvalitatīvās komunikacijas?}]
.. ar draugiem ..[ kuru man nekad nav bijis daudz {jo pat tiem dažiem, šķiet, ka nespēju dot tik daudz uzmanības, laika un kopības - kā gribētos, un kā tie būtu pelnījuši - jo ir lieliski.. es taču tikai ar pašiem foršākajiem :*}] – tas ir pavisam kas cits – es tiecos pēc šādas komunikācijas – kad tu vari būt pats – un nav speciāli jācenšās un jāčakarējās, lai tikai uzturētu sarunu no kuras pats negūsti gandarījumu- .. bet vai tas beigu beigās atkal nesanāk egoistiski – ko? [.. jā, jā - egoists mīļā, bet vai tad tāds nav ikviens? ] – bet kā attaisnojumu gribas teikt.. bet tas jau nav ļaunprātīgi – un nevienam neko ļaunu nenodara.. varbūt ..tikai atstāj visu kā ir.. un, ja man patīk kā ir.. tad jau pat uz labu vien sanāk. .. [dīvaini - kādēļ man prātā jārada tādas sistēmas - .. laikam, lai attaisnotu savu uzvedību sev - lai atkal radītu iespēju sev saprast - kas pa ģelām - kādēļ es daru tā kā daru un kādēļ man gribas darīt tā .. jo reizēm, ja nedefinē lietas.. var vieglāk nojukt - pazaudēt uzņemto kursu.. apmaldīties un tad zūd laiks un daļa spēks, līdz tiec atpakaļ. - tātad, lai ietaupītu resursus {iekšējos, privātos}]. nu tā.
[uuu - atradu melnrakstā no 2. septembra =]] - kā noprotams pēc idejas nepabeigtības – ticis planots saglabāt – lai turpinātu – ta tas ar te ir ]
septembra svītrotais. {Tapis 28.09.2011. kā Word dokuments}
šņak, šņak, šņak. – iet iekšā viens pēc otra -
- viens pēc otra un paliek tikai brūnas serdes.. pēc laiciņa paliek brūnas
- un tā tas notiek, cukuriņus nomaina baltie dzidrie un tos rudens svītrotie – un tos – zapte, ko savāra no skābākiem, mazākiem, sārtākiem ābolīšiem, kuriem nosaukumu tu nemaz nezini – ..bet zapte sanāca, laikam, tā nekas – jā , bija te izgājušnedēļas trešdienas naktī tev un druškām jaming hārd @Murjāņi. - tas ir ēdām improvizētu lazanju, ēdām ābolmaizi ar saldējumu, ananāsu un līdz 2 naktī vārījām ievārījumu. – vispār forši. – vēl paspēju uz goran goru kalnciema kvartālā 4dien un tad atklāju lielisku dj un ballīti iekš Depo – tā pa kruti roķīgo – nu nodejojos tā kā sen nebija sanācis – .. dikti feini! .. notiek jau vēlvisksutkas – [ilgi neesmu neko drukājusi - tas arī notiek [nu - nedrukāšana]]
[iekožos ābolā un pārdomāju ko un kā tālāk... arī rakstīt =] {ā, jā pašlaik mani iekļauj pa manām mazajām un dranķīgajām tumbačkām plūstošā Gaujarta balss no cd ieraksta “koncerts kulturas namā” – mierinoši}]. – šodien jau ir atkal labi – vispār šonedēļ – [bija šādi tādi gapi darbā un netikai kam bija jātiek pāri - un re - ir sanācis ] .. hm – vēl sapratu, ka kļūstu par mecenātu jaunajiem topošajiem tēlniekiem – baroju tos ar tostermaizēm un konfektēm Vinnijs =] - nu man, ja darbā jāstrādā tik līdz 17.00 – tad varu droši paceļam uz vēl centrālākām vietām iegriesties akadēmijā apmeklēt Annušku un pārējos viņas mazos pirmā kursa biedriņus – un tā kā tur ir i čaiņiks, i tosteris – var tā feini iesēdēt :] – jāsaka kā ir – man tur patīk – tā brīvi. un darbnīcā uz sienas uzrakstīti manis par darba tēmu pielietotie vārdi – “darbs ir tikums” – un tā tas aī ir. [he - bet tur ir pat vairāk - tur uz otras sienas rakstīts - "rozā ir plikums" kas arī interesanta frāze =]] nja. – [runčuks murrā un silda manu punčuku]- emm – jā- tagad atkal Rīgā ir privāta dzīvojamā platība – kas atkal šo to atrisina. – nu .. tas tā. …vispār, laikam, gaidu tos 22 pēc kuriem . nu jā – jo lai arī šķiet, ka kaut kas varētu būt – nekā tā arī nav. – un lēnprātība jāmācās. ["nesteidzini kāds es esmu, ļauj man lēni nākt un iet" - jā gan jau iedams atcerēsies kur tā tava puķe zied] – vēl esmu uzčinījusi Murjāņos savas mājas labierīcību durvis ar Bidstrupa karikatūrām – ziniet- laikam, galvenais, ka pašai patīk =] -un patīk arī ;] – nu jā – tā man iet – tā kaut kā.
Bučoju jūs- Un .. ilr cilvēki kas man ļoti pietrūkst, bet skaistākais, ka ir tik daudz lielisku atmiņu – un tās nebūt nav pabeigtas – un es braukšu uz Londonu, un jūs brauksiet uz Latviju un viss turpinās.Jā- [Saivai un Santai šis-]
28.09.11. no rīta ap 15.00.
..Vēljoprojām esmu ļoti kreatīva virtuvē, bet galvenais, ka pašai garšo =] – vispār man pašai ļoti iepatikās, un es laikam taisos arī izmantot tālāk – frāzi ko pateica darba kolēģīs, kad ieminējos, kam mana ābolmaize gandrīz katru riezi sanāk kaut niansēs, bet savādāka – šis teica, ka tad jau man sanākot džezs – =] – jā man patīk, patīk domāt, ka tas viss ir džezs – improvizācija [kas vispār man sirdij ļoti tuva.. vismaz dejā.. un kā izrādās – arī pavārmākslā ]. Nu tā. =]
- šodien sakārojās uzspēlēt kārtis… tik nav ar ko – [zinat, ja vēl nets būtu =] … njā] – cīnos ar savām iegribām.. laikam ko tādu mēdz dēvēt par pieaugšanu – nu, ja mācies sevi valdīt, grožot un t.t. [bet prieks jau vairāk no tā nerodas- tā es jums teikšu – tad es labāk lēkātu pa gultu un celtu smilšupilis … eju lēkāt pa gultu .. tik jāuzmanas nesasist galvu pret griestiem, neielauzt to gultu un nesamežģīt potīti – nu re – es viss vienā sev – bērns, kas vienkārši grib un pieaugušais, kas apzinās un brīdina par sekām… bet, ja godīgi .. tad vairs nav tik jautri [kā hos.iela dzied – nav jautri no vilciena apstādināta, nav jautri, ja nevara kas ienāk prātā]
– a ko – +/- dzīve skaista]
{autentiski tad arī publicēju, kaut arī pašlaik tomēr arī savādāk par šo to – bet šis jau ir vēstures avots – tādēļ paliksim pie orģināla =] }
atkal nāk rudens un lasīšanas laiks – u know- āboli, sēnes, dzeja..
es, piemēra, atkal saLasos visādus citātus
šodien man patīk šis - You begin saving the world by saving one person at a time; all else is grandiose romanticism or politics. — Charles Bukowsk.
he- lai gan, protams, esmu baigā romantiķe.. un iespēlams nemaz ar nebūtu tik slikta politiķe [ja apskata šo "profesiju" no filosofiskā, ne ikdienā novazātā statusa] -bet ir man šā citāta idejai jāpiekrīt, jo tā ir – visu un visus reizē nevar- un viss. – [Be great in little things!]
.. pašlaik es esmu ķērusies pie sevis – .. un arī sava kaķa- un tas, šķiet ir daudz priekš mana – jauna meitene – statusa. .. nezinu – bet liekas, ka nav nemaz tik daudz tādu vienaudžu, kas var sacīt – jā- es pats, un apzināti tieku ar sevi galā — un tad kur nu vēl parūpēties un tā.
- bet vispār gribas paskatīties un atzīmēt tās mazās lietas – … hm – es gan pašlaik neatceros kur tas bija, bet – nu , ka ja esi sētnieks – tad iesākumā esi labākais sētnieks rajončikā, tad pilsētā un vispār dari un dod labāko, jo savādāk.. jā.. pat nevar teikt, ka tas priekš kaķiem.. jo pat kaķiem no lažām nav ne labuma [.. nu varbūt tikai pavāru lažas varētu skaitīties... bet ne sētnieku.. he] – nu jā, bet ideja – nevienam jau nav labi no darba, vai uzsāktas ģēlas – kuru ne pats grib darīt – ne arī izdara kvalitatīvi un labi. .. bet tomēr ikdienā diezgan bieži nākas saskarties ar tā saucamo pus kāju [termins no vecajiem labajiem.. un ne vienmēr labajiem deju laikiem =) ], ar haltūru – kāpēc? – cilvēk – kāda jēga? … nauda? – tie taču ir putekļi – lai valda mīlestība [=DDD] – nē, bet nopietni – vai tas ilgtermiņā patiešām ir izdevīgi?.. vai arī kā labi nāk atpakaļ? [.. taču, sasodīti apaļa pasaule... , piemēram, dziedātāja Māra nākamreiz akmeni tev sejā sviedīs apdomīgāk..] -
tātad – atkal nonāku pie kopsaucēja – sākt ar sevi un darīt labāko ko varu – bet.. ja ne par darbu – tad, piemēram – es šodien biju labs autobusa pasažieris – sēdēju mierīgi, nečaukstināju nekādus plastikāta maisiņus, netraucēju citiem ar savām telefona sarunām, aizņēmu tikai vienu sēdvietu, nepatērēju nekādus smaržīgus [vai tieši pretēji=)] pārtikas produktus un tā.. un tā jo projām, un tā varētu turpināt ilgi un dikti – .. un, protams, arī itkā par ne tik muļķīgām lietām, kā būt pasažierim – bet pat tādos sīkumos izpaužas cik daudz attiecīgais indivīds ciena apkārtējos un sevi. [he - tikko iedomājos, ka jau otrajā ierakstā pieminu autobusu tēmu.. bet atkal man dzīvē ir periods, kad katru dienu tajājā pavadu apmēram 2h - nav brīnums, ka šādi piemēri iezogas prātā] un re- man nebija grūti būt labam pasažierim – un no tā … lai gan varbūt apkārtējie nemaz neiedomājās, ka būtu varējis būt savādāk, bet vispār – esot tur – attiecīgi tajā laikā un telpā- man bija sava veida vara viņus ietekmēt – .. un vis biežāk tas var gadīties uz negatīvo pusi – piem. – nu kāds nevarētu pagulēt , ja es ļarkšķētu pa trubu, vai kādam, kurš ļoti izsalcis būtu grūti skatīties kā es stumju desmaizes vai.. es nezinu .. kau vai eklērus.. un tā – pati iespējams pat nenojauzdama es būtu kādam nodarījusi .. savā veidā pāri, jo diemžēl es apzinos, ka nevar gaidīt no visiem filosofisko dzīves uztveri – ka – ja tu iekāp autobusā un tur ir cilvēki tad jārēķinās jau no paša sakuma, ka cilvēks ir tāds un tāds - un pat, ja notiek vis dīvainākās lietas – tas tā varēja gadīties, un nav ko sūkstīties, jo ,jau iekāpjot attiecīgajā transpotralīdzeklī tu rēķinies ar visa veida iespējamajam sekām. .. njā un – tā kā man nav tiesību prasīt no citiem ko tādu – tad kādēļ, lai tas, ko es dodu ārā nebūtu labs, nav tāds kādu es labprāt saņemtu pretī? – nu un, ka citi tā nedara – tādēļ jau nav pašam par neiecietīgu ruksi jāpaliek [starp citu - atkal viens foršs citāts ienāca prātā - ..lai gan neatceros, kas to teica - "Cūka vienmēr atradīs savu dubļu pļenčku"] – njā.
- Tātad- ceļam savu pašapziņu un spraužam puķes pogcaurumos pat par mazajām lietām,.. jo – vismaz man ir vajadzīgi iemesli pašapziņas celšanai – un vispār – man ir arī par ko – tā pat arī noteikti jums – tik vajag, iespējams, palūkoties mazliet savādāk.
.. Ar cieņu, mans jaunības maksimālisms. – Bučas, mani maziņie!
trešo reizi jau pēc kārtas klausos – .. kaut kā dīvaini – jau vairāk kā pus gadu apzināti ļurķējos pa M.O.L.O.K.O. daiļradi – bet šo vēl nebiju uzgājusi. mmm – un šovakar šis ir tieši tas, kas man bija vajadzīgs.-
Don’t put yourself down
Don’t be hard on yourself
You didn’t do wrong, baby don’t
Blame yourself
I know how you feel
I’ve been there myself
It’s what the devil may fail
What do you care
Can you control yourself?
I won’t stick around
To watch you get colder
I know I couldn’t be told,
Don’t suppose
Now I’m a little older
The fault was all mine
I don’t blame you if you blame me
I know I was wrong
I just cannot contain this
I just cannot, just cannot contain this
I just cannot, just cannot contain this
I just cannot, just cannot contain this
I just cannot, just cannot contain this
Just cannot contain this
Just cannot contain this
I just cannot contain this
Just cannot contain this
I just cannot contain this
And if it’s a crime
Then can you explain to me
Where do I belong
I just cannot contain this
Can, not
Con tain this
Just cannot con tain this
Just cannot contain this…..
I just cannot, just cannot contain this
I just cannot, just cannot contain this
I just cannot, just cannot contain this
I just cannot, just cannot contain this
I just cannot contain this
Just cannot contain this
I just cannot contain this
Just cannot contain this
I just cannot contain this
Can, not
Con tain this
Just can not………
… un šķiet, ka ir man bijis laiks, kad kam ļoti līdzīgam ir gadījies brist cauri….. vienkārši apbrīnojami, kā ar mani runā viņu kompozīcijas .. ne tik vien muzikāli, bet arī liriski. … nu fantastika kaut kāda. =D
Man nepatīk karuseļi, lai gan dievinu šūpoles. Vislabāk – šūpoties zvaigžņotās vasaras naktīs… vai pavasara.. vai rudens… vai …nē – ziemas naktīs labāk iet braukāties pa kalniņu ar plēvi.
Vēl man patīk, ka drīkstu – ja sev atļauju- pārēsties cepumus, konfektes, šokolādi [un citus saldumus], ka varu, piemēram, ēst tikai uz maizes liekamās lietas bez maizes, ka varu ēst jēlu mīklu cik gribu un neapstāties pie pāris karotēm kondensētā piena.
.. dievinu palikt ilgi nomodā.. vai vispār neiet gulēt.
- patīk staigāt pa peļķēm basām kājām un izliedēties siltā lietū .. arī vēsā, ja vēlos – un nejusties vainīga par to. un ilgi plunčāties pa ūdeni, pat ja jau ir parādījusies zosāda.
- varu ne tikai spēlēt veikalos, bet, kad ir finansiāla rocība, arī doties iepirkties uz nebēdu un apģērbt sevi – nevis lelles. Varu satikties ar draugiem un doties uz kino. Vai spēlējot “mājās” doties ciemos pie draudzenēm un palikt pat pa nakti .
.. un vēl labāk – varu arī to visu nedarīt, ja nevēlos. un varu spēlēt paslēpes izslēdzot telefonu un neejot sociālajos portālos – varu vienkārši būt – būt pati.
[jā - vai tad jūs negribējāt pieaugt? - .. vispār jau dzīve kā tīrākā pasaka - ne? ]
- vasarā es … droši vien, kā jau daudzi mūsu platuma grādos dzīvojošie .. patērēju daudz vairāk augļus un dārzeņus – un vēl pietam, no sava dārza .. un radinieku dārziem… un kaimiņu =D – bet kādēļ es to pieminu – .. tādēļ, ka ticu, ka tas ļauj man justies stabilākai [zem "tas" - es sļēpju vitamīnus un visas uztur vērtīgās vielas - kas ir jau minētajos augļos un dārzeņos un baro manu fizisko gara mītni] – un es par šādu dabas doto iespēju esmu bezgala pateicīga, jo vells vien sazin, kādā mentālajā stāvoklī es būtu, ja tā, kā ziemā pārtiktu no makaroniem un neredzētu sauli. .. [jā - es vienalga uzrakstīju, ka vells sazin - .. arī pēc "Meistara un Margaritas izlasīšanas" - drosminiece =D .. vai arī muļķe .. lai nu kā.. ]
- tātad.. kā jau varbūt noprotat – es .. diemžēl, vēl joprojām neesmu savā labākajā, kvalitatīvākajā esības formā … bet sāk parādīties atkal kādi vēlmju, cerību un iegribu aizmetņi – kas man jau ilgāku laiku ir trūkuši, kurus sevī esmu nolīdzinājusi ar cinismu, neticību un bezcerību – ko pati biju uzķīmiķojusi. .. [apzinos, ka viss jau vēl ir pārāk svaigs un trausls - bet šķiet, ka spēšu - sāku cerēt, ticēt .... {bet mīlēt vēl baidos.. visam savs laiks. (ooo- jūs pat nevarat iedomāties, cik tas ir dīvaini baidīties mīlēt. baidīties kādam - kurš diezgan ilgus - vispār visus savus pirmos apzinātos dzīves gadus [runāju par vecumu līdz kādiem 19] ticēja vienīgi mīlestības augstākajam spēkam, tam, ka tas ir viss kas vajadzīgs, tam , ka tas ir lielākais spēks, ka tas virza visu ) – gan jau atkal – tikai nākamreiz , jā, tas noteikti būs savādāk}] – eh
… man, man, man tā patīk mūzika – uh – dzīve bez tās būtu, … ka bez – mūzikas! [vē - labak ne iedomaties] – njā – tātad – atkal iet vaļā – M.O.L.O.K.O., Massive Atack, Portyishead, Bjorka.. un vēl un vēl un pārsvara atkal Trip- Hops. ….
ak – droši vien, tādēļ arī deja, kas mani spēj darīt laimīgu, tādu arī dara – jo dejā es ļauju mūzikai mani caustrāvot fiziski …[un tā kā esmu kinestētiķis = D .. tad vismaz man viss ir skaidrs]. … jā – bet ne tikai dejā, arī citās nodarbēs man vajag mūziku … vai arī – man vajag mūziku, un es piemeklēju nodarbes kurām tā netraucē, un kuras netraucē mūzikai un tās kvalitatīvai uztveršanai – laikam jau tā – bet – tātad – man patīk gatavot ēst, un protams mūzika ir neatņemama sastāvdaļa, man patīk izšūt – un mūzika ir .. vai tu re – te pat – katrā dūrienā! … un pat lietas kuras man netīk tik ļoti, kā piemēram šādi tādi uzkopšanas darbi vai upeņu lasīšana, vai arī braukšana sabiedriskajā transportā [.. ja mēs to pieskaitam pie darbiem...] – to visu mūzika padara vieglāk paveicamu .. patīkamāku – .. maģiski!
… vienīgi grāmatu lasīšana un mācīšanās bieži vien neiet kopā ar daudz ko no klausāmā klāsta.. vis maz man . bet tad – par laimi ir klasiskā mūzika.. jā ne visa, bet tomēr tās klāstā gan var atrast haromnisku … vai zelta, vai arī parastu vidusceļu, vai labu ietvaru domām – starp literatūras un mūzikas noskaņas uztveri. …. [droši vien - arī šāds varētu būt viens no iemesliem, kādēļ daudzu ļaužu izvēle arvien biežāk krīt uz video materiālu nevis lasāmu - jo tur to visu jau kāds ir sastiķējis kopā .. un ja vēl kvalitatīvi - tad gan jau ka harmoniski ar idejisko un vizuālo materiālu - un tā ir vieglāk .. un .. jā , laikam daudz kas jau tāpat ir ne viegli - un iespējams tādēļ.... ] – uh, bet tagat gribas teikt “whatever!” ..[bet tā arī - nu "whatevera" tēma arī būtu interesants aplūķošanas objekts - kādēļ man.. un reizēm arī netikai man, bet arī citiem - pēc kādas .. jā, iepējams, ne tik par tēmu atkāpes [lai gan atkal - .. kurš tad ir uzstādijis tēmu .. un pat ja kāds to ir darījis - tad - kāpēc? - jo tā tikai var apcirst kādas noderīgas un iespējams svarīgas detaļas, kādas sarunas, vai monologa dzīvības formas] – jā – kādēļ es [un reizēm mēs] negribam cienīt sevi – .. kādēļ es sevi atkal reducēju – ja vajadzētu audzēt, saudzēt un plaucēt ziedus].
.. atkal nonāku pie -
Come on, come on, come on
get through it.
Come on, come on, come on
love’s the greatest thing.
Come on, come on, come on
get through it.
Come on, come on, come on
love’s the greatest thing, that we have,
I’m waiting for that feeling,waiting for that feeling,
waiting for that feeling to come…
Oh my baby, oh my baby!
[- kā jau zinām - no Blur- Tender ]
… bet- jāsāk ar sevi .. un tas, kā redzams - vēl pieklibo.. un gribas jau teikt – bet vieglāk neklibot būtu, ja kads palīdzētu, bet – nē, zaķīt, tev vienreiz sev jāpierāda, ka vari, ka vari pati un, ka tiksi galā – un, ja vienu reizi tiksi galā – tad tiksi galā arī turpmakās – un tev būs arguments savā un citu priekšā – .. bet atceries – es tad varēju un varēšu atkal- un jā – mūsdienu sieviete, latviešu sieviete – es pati varu, es pati! un kad to būšu sev pierādijusi – tad arī beidzot drīkstēšu ļaut sev mīlēt kādu citu, un pieķerties, un ļauties, jo būšu izskaudusi no sevis līdzatkarības netikumu.
uh – lūk tādas lietas.
.. ir augusts. .. ēdiet ābolus. [man jau zobi sāk mizoties - bet baltie dzidrie un cukuriņi tik daudz un te pat .. un ja ne es .. tad tārpi un puve.]
.
